Cik tālu ir attīstījusies cilvēku reģenerācija?

Reģenerācija bioloģijā, ir spēja atkopties no fiziska audu bojājuma, ķermenim darbojoties kā pašremontētājam. Perfekts reģenerācijas piemērs ir zaudētu ķermeņu daļu, kaulu un citu orgānu ataudzēšana, atgriežot to sākotnējo izskatu un funkciju. Visām dzīvajām būtnēm piemīt vairāk vai mazāk attīstītas reģenerācijas spējas, jeb eiro džekpots. Lai labāk iedziļinātos jautājuma kontekstā, dzīvniekus, atkarīgi to reģenerācijas spējām, var iedalīt divās grupās: pirmā – dzīvniekos ar perfektām reģenerācijas spējām, kā sliekas, vai vairākas ķirzaku sugas, kuras zaudētu locekli var ataudzēt pilnībā, un otrā – radījumi, kuri reģenerējas līdz zināmai robežai. Cilvēki, un vairums pārējo dzīvnieku, pieder pie otrās grupas. Mūsu ķermenim ir ierobežotas spējas pašam ārstēt tā daļas, orgānus un kaulus. Mūsu mati un nagi aug, mūsu āda spēj atkopties no nelieliem bojājumiem. Pat bez ārējas iejaukšanās, bērni līdz 12 gadu vecumam, spēj ataudzēt pirkstu galus. Embriji mātes ķermenī ir spējīgi ataudzēt lielāko daļu no ķermeņa daļām. Tātad, ja daba mūs ir apveltījusi ar reģeneratīvām spējām mūža sākumā, vai ir iespējams saglabāt un pat paplašināt šīs spējas vēlāk mūžā?

Ieskatīsimies, kādi ir šobrīd aktuālie pētniecības darbi un nākotnē sagaidāmās tehnoloģijas cilvēku reģenerācijas laukā. Intriģējošs darbs notiek šūnu savstarpējo elektrisko signālu pētniecībā. Līdzīgi kā vieninieki un nullītes, kas šaudās apkārt mūsu datoru cietajos diskos, arī šūnas apmainās ar šādiem signāliem. Tiek uzskatīts, ka ar šādu signālu starpniecību, šūnas apmainās arī komandām dalīties un, kā zināms, šūnu dalīšanās ir ķermeņa daļu augšanas pašā pamatā. Tādēļ labāka izpratne par starpšūnu elektriskajiem signāliem var izrādīties kritiski nozīmīga ceļā uz plašākām cilvēku reģenerācijas spējām. Ja zinātniekiem izdosies atšifrēt šos signālus un manipulēt, ir iespējams, ka nākotnē varēsim vienkārši pavēlēt šūnām dalīties un ataudzēt zaudētu locekli.

Citas interesantas idejas pamatā ir zemas jaudas lāzeru atstātais iespaids uz audiem. Līdz šim veiktie eksperimenti ir uzrādījuši pozitīvus rezultātus žurku zobu daļējā reģenerācijā, bet pētnieki uzskata, ka ar šīs metodes palīdzību ir iespējams atjaunot arī citas ķermeņa daļās. Šajā pētījumā nodarbinātie zinātnieki ir atklājuši, kā zemas enerģijas gaisma, reaģējot ar šūnām, izstrādā reaktīvo skābekli, kas atkal iedarbojas uz, šūnu dalīšanās funkcijā piedalošos, molekulām. Pagaidām lielākā problēma ir tā, ka reaktīvais skābeklis vienlaicīgi arī kaitē audiem, tādēļ ir jāatrod atbilstoša deva, kas dotu pozitīvu efektu.

Noteikti visdaudzsološākie ir cilmju šūnu pētījumi. Cilmju šūnām ir apbrīnojams potenciāls attīstīties par daudzām dažādu tipu šūnām ķermenī agrā dzīvē. Papildus tam, daudzos audos, tās kalpo kā sava veida iekšējā remontdarbnīca, daloties bez ierobežojuma, aizstājot dažādu citu tipu šūnas, tik ilgi, cik vien to saimnieks, dzīvnieks, vai cilvēks, ir dzīvs. Pateicoties šīm unikālajām īpašībām, cilvēku cilmju šūnas spēj aizstāt šūnas, kuras ir bojātas trieka, mugurkaula bojājumu, apdegumos, muskuļu degradācijas, sirds slimībās, diabētā un artrīta pacientu ķermeņos. Saistībā ar tādām Rietumvalstu problēmām kā augstu vidējo iedzīvotāju vecumu un lielu skaitu iedzīvotāju ar liekā svara problēmām, par lielāko 21. gadsimta problēmu ir pieņemts uzskatīt sirds un asinsvadu saslimšanas. Pētījumos, ir demonstrēts, kā cilmju šūnas spēj atjaunot muskuļu, kaulu un cīpslu audus šūnas, reģenerējot bojātus sirds asinsvadus. Lai arī pēdējo pāris dekāžu laikā cilmju šūnu pētījumos ir sasniegtie rezultāti dod cerību, tie ir piedzīvojuši arī nopietnu, uz reliģiskiem motīviem balstītu, pretestību.