Futbola vēsture

Pašlaik futbols ir vispopulārākais sporta veids visā pasaulē. Dažāda līmeņa futbola spēlēm kopā seko līdzi miljardiem cilvēku un pašiem kvēlākajiem faniem šis sporta veids ir gandrīz vai kā reliģija. Šādu popularitāti gan futbols ir guvis salīdzinoši nesen, jo, par spīti tā senajai izcelsmei, kā oficiāls sporta veids, futbols tika atzīts vien ap 19. gadsimtu, kad izveidojās pirmie Anglijas futbola klubi. Kā tad īsti šis sporta veids no primitīvām spēlēm ar bumbu pārtapa pasaules populārākajā sporta veidā?

Paši futbola pirmsākumi, kā jau daudziem sporta veidiem, ir visai neskaidri. Jau vairākus gadsimtus un iespējams pat gadu tūkstošus pirms mūsu ēras, cilvēki spēlēja dažādas spēles, kas ietver bumbas vai bumbai līdzīgu priekšmetu spārdīšanu ar kājām. FIFA (Starptautiskā Futbola federāciju asociācija) par futbola aizsācēju uzskata kādu spēli, kas saucas cudžu spēle. Tā radās Ķīnā ap 3. gadsimtu pirms mūsu ēras. Kaut arī šī spēle bija daudz primitīvāka, ir iespējams saskatīt daudz paralēles ar mūsdienu futbolu tieši spēles tehnikā un pamata noteikumos. Citi avoti gan liecina, ka futbola patiesie pirmsākumi meklējami Eiropā, mūsu gadsimtā. To, kura valsts tieši varētu būt īstenā futbola spēļu dzimtene, īsti nav. Dažnedažādas futbolam līdzīgas spēles tika spēlētas visā Eiropā un pat ārpus tās.

Futbolam līdzīgās spēles arvien lielāku popularitāti guva universitāšu studentu vidū. Šādām spēlēm attīstoties, radās arī pirmie reālie futbola noteikumi. Ja runājam par modernā futbola attīstību, tad gan ir skaidrs, ka tā dzimtene ir Anglija. Pirmie oficiālie futbola noteikumi tika izveidoti Kembridžā ap 1850. gadu. Šos noteikumus pamatā apkopoja un radīja pārstāvji no Kembridžas Universitātes, taču šajā procesā līdzdalību ņēma arī citas Anglijas universitātes. Tas gan nenozīmē, ka šos noteikumus pēkšņi pārņēma visi, kas spēlēja futbolam līdzīgas spēles. Tieši pretēji, izveidojās arvien jauni futbola klubi, kas spēlēja pēc saviem noteikumiem un šos noteikumus centās arī popularizēt. Īpaši aktīvs bija Šefīldas futbola klubs, kas izveidoja savus noteikumus.

Tā kā futbols bija tik sazarots un nebija iespējams rast vienotību pār daudzajiem futbola klubiem, radās nepieciešamība pēc vienotas futbola klubu vadības, kas visu apvienos un savedīs kārtībā. Tā 1863. gadā tika izveidota Futbola Asociācija. Šīs Futbola Asociācijas galvenais mērķis bija apkopot visus noteikumus un no tiem izveidot vienu pamata spēli. Tas nebija viegli, jo katram klubam bija savi noteikumi, kas reizēm bija par pilnīgi pretēji, tomēr Futbola Asociācija vienojās par futbola noteikumiem. Daudzi klubi ar to nebija mierā. Īpaši lieli protesti bija par to, ka Futbola Asociācija aizliedz skriešanu ar bumbu rokās un agresīvu spēli (speršanu, grūšanu, klupināšanu utt.). Tieši tāpēc daudzi klubi izstājās no Futbola Asociācijas un izveidoja Regbija Futbola savienību. Pārējie klubi pieņēma oriģinālos noteikumus un tas bija sākums modernajam futbolam, kādu to pazīstam šodien.

Pašlaik noteikumus futbolā diktē Starptautiskā Futbola asociācijas valde. Tā tika izveidota apvienojoties vairākām futbola asociācijām, tajā skaitā jau minētajai Futbola Asociācijai, kas izveidoja pirmos oriģinālos futbola neteikumus. Tie, protams, laika gaitā ir papildināti un mainījušies. Arī mūsdienās spēles noteikumi var būt mainīgi, taču mainās vien sīkas detaļas. Mūsdienās pamata futbola noteikumus ir pieņēmušas gandrīz visas pasaules valstis, kurās tas tiek spēlēts profesionālā līmenī. Par to vairāk iespējams uzzināt šeit: alfakasino.com.

Holivuda izpatīk Ķīnas cenzoriem

2012. gadā Ķīna oficiāli pārspēja Japānu, kļūstot par otru lielāko Holivudas tirgu pasaulē. Pasaules apdzīvotākā valsts demonstrē arvien augošu apetīti pēc amerikāņu filmām, kādēļ daudzi tirgus analītiķi paredz, ka līdz 2020. gadam, tā apsteigs arī ASV un kļūs par galveno kinolenšu patērētāju pasaulē. Filmu veidotāji, krītot milzīgās peļņas potenciāla kārdinājumā, dažkārt apstrādā savus gara darbus, lai izpatiktu komunistiskā režīma cenzoriem. Manipulēšana ar Holivudas lentēm, lai izpatiktu ārzemju tirgiem, nav nekāds jaunums. Tomēr tādi mēri, kādus filmu veidotāji piekrituši ievērot, lai atbilstu Ķīnas valdības neskaidrajām vadlīnijām, agrāk vēl nav pieredzēti. Par šo tematu vairāk iespējams izlasīt šeit.

Pat tādi, šķietami skaidri, uzdevumi, kā filmas reklamēšana Ķīnā var sadurties ar neparedzētiem šķēršļiem. Disneja filmas Maleficent zvaigznei Andželīnai Džolijai, apmeklējot Ķīnu, tika jautāts, kāds ir viņas iecienītākais ķīniešu režisors. Aktrise atbildēja, ka viņai vislabāk patīkot Angs Lī, piebilstot, ka viņa neesot pārliecināta, vai Lī ir no Ķīnas vai Taivānas. Džolijas nevainīgais komentārs sacēla vētru starp Ķīnas interneta lietotājiem, jo, pēc aktrises teiktā, var noprast, ka viņa Ķīnu un Taivānu uztver kā atsevišķas valstis. Kā zināms, attiecībās starp Ķīnu un Taivānu, valda spriedze, jau kopš 1949. gada. Ķīnas nacionālistam ciešot sakāvi cīņā ar komunistu spēkiem, tie Taivānā izveidoja alternatīvu valdību. Mūsdienās Taivāna sevi uzskata par neatkarīgu valsti, kamēr pēc Ķīnas oficiālās nostājas, šī sala netālu no tās dienvidu krastiem, ir tikai ilgstoši sadumpojusies province, kuru, ja nepieciešams, tā ir gatava savaldīt arī ar militāru spēku.

Nokļūstot lielajos ekrānos 2013. gadā, 21 And Over ir kārtējā koledžu komēdija, kas seko trīs draugu gaitām, kas ved cauri virknei neparedzamu un neapskaužamu un uzdzīves bagātu situāciju. Šīs jaunības un hedonisma svinības, šķita dīvaina izvēle demonstrēšanai Ķīnā un tai nācās piedzīvot krasas pārmaiņas, lai apmierinātu turienes cenzoru stingrās prasības. Filmas amerikāņu versijā, viens no jautrās trijotnes dalībniekiem, ķīnietis Čengs, iepazīst individuālismu un nostājas pretī savas tradicionālās ģimenes spiedienam. Ķīnas versija ir mazliet garāka, jo to papildina pāris ainas, kas pilnībā maina filmas jēgu. Vienā no tām Čengs ir redzams, pametot savas ķīniešu kopmītnes, un simboliski nokļūst samaitāto rietumu kapitālistu ietekmē. Cita aina, kuru varēja vērot tikai Ķīnas kinoteātros, parāda kā Čengs atgriežas dzimtenē kā mācību guvis labāks vīrs, kurš mīl savas zemes tradīcijas tik stipri kā nekad iepriekš.

Tomēr visvairāk izpatikt ķīniešiem ir centies Maikls Bejs, pēc kura režijas tapusī Transformers: Age of Extinction ir ASV un Ķīnas kopražojums. No Ķīnas puses, filmas tapšanā piedalījās CCTV, kas ir komunistiskās valdības oficiālais mēdijs ar skaidru misiju popularizēt Ķīnas kultūru, politisko nostāju un režīma taisnīgumu tautiešiem, kas ir izmētāti pa visu pasauli. Bejs, kurš visdrīzāk piekritis sadarbībai ar CCTV, lai piesaistītu filmas budžetam papildus investīcijas, filmā ir atradis vietu vairākām ainām, kurā Ķīnas valdošā partija ir parādītā kā spēcīgs un vieds, tomēr arī žēlsirdīgs un maigs spēks, kamēr ASV valdība ir neizlēmīga, korumpēta. Vienā no ainām ASV valdības amatpersona ir redzama, turot galvenā varoņa meitu stobra galā, lai iegūtu informāciju (šo ainu iespējams noskatīties www.CasinoPT24.com).

Dažādie personību tipi jeb ko par mums vēsta enagramma

Cilvēku izjūtas domas un reakcijas uz vienu un to pašu notikumu vai procesu nereti ir ļoti atšķirīgas. Bieži vien gadās pat tā, ka cilvēki paši ir izbrīnīti par to, kāpēc konkrētā brīdī viņi ir rīkojušies tieši tā un ne citādāk – apostas online. Nezinot savu personības tipu ir ļoti grūti izprast sevi, līdz ar to, arī pieņemt pareizus lēmumus un izvēlēties savu dzīves ceļu. Lai izprastu sevi, iepazīstiet enagrammu.

Kā zināms enna no grieķu valodas tulkojot, nozīmē deviņi un enagrama ir deviņu personības tipu shēma. Enagrammas pamatā ir deviņi ļoti atšķirīgi personību tipi. Šie visi tipi mūsos mīt, bet vienmēr viens ir daudz izteiktāks un spēcīgāks par pārējiem. Tas arī nosaka, kāds ir cilvēka uztveres un domāšanas veids, kā arī rīcība noteiktās situācijas. Darbošanās ar enegrammām ir garīga, ezotēriska prakse, kas ļauj iepazīt sevi un izprast savu rīcību.

Pati enagramma, kā jau tika minēts, ir tikai shēma jeb modelis casa das apostas. Tajā attēloti šie deviņi personību tipi jeb musturi, kas ir numurēti no viens līdz deviņi un ir norādīta šo tipu saistība ar taisnēm, kas tos savieno. Šie deviņi personības tipi ir perfekcionists, palīdzētājs, uz panākumiem vērstais, individuālists, novērotājs, lojālais skeptiķis, dzīves baudītājs, izaicinātājs un vidutājs cassino. Pēc personības testiem, ir iespējams saprast, kurš ir jūsu personības tips un tālāk ir iespējams mācīties un izzināt gan savu personības tipu, gan saikni ar pārējiem un to ietekmi. Ne vienmēr viens no tipiem ir ļoti izteikts. Var gadīties arī tā, ka atrodaties pa vidu vairākiem personības tipiem. Enegrammas mācība ir ļoti plaša un par to ir sarakstītas vairākas grāmatas. To never apgūt vienā dienā, taču tā var ievērojami palīdzēt dažādās dzīvēs situācijās.

Kaut arī enagrammu izmantošana ir pseidozinātne, kas nav pierādīta, bet gan vairāk balstīta uz filozofiskiem novērojumiem, enerammu mācībā tiek izmantota ļoti plaši, jo īpaši cilvēkresursu vadībā. Ar enagrammu palīdzību ir iespējams atklāt katram cilvēka raksturam specifisku motivāciju, līdz ar to var viegli pateikt, kā šīs cilvēks spēs risināt konfliktus, komunicēt utt. Ja tiek izprasta enagramma ir iespējams pielāgoties jebkura cilvēka raksturam, līdz ar to ir iespējams novērst jebkādas nesaskaņas darba kolektīvos. Ja cilvēki izprot, kāpēc viņu kolēģi pieņem konkrētus lēmumus un attiecīgi rīkojas katrā situācijā, nav pamata uzsākt konfliktu, jo viss tāpat ir saprotams.

Tomēr enagramma spēj palīdzēt arī atrast pašam sevi un tikt galā ar saviem iekšējiem pārdzīvojumiem, ne tikai sadzīvot ar citiem. Tā ļauj izprast cilvēka attīstības ceļu, pārmaiņas sevī. Tas dod pilnīgi skaidru izpratni par cilvēka psiholoģiju, līdz ar to, mēs ar enagrammām varam mainīt savu dzīvi, nepazaudējot sevi. Mēs varam saglabāt savu raksturu, domas, uzskatus un visu pārējo, taču panākt, ka tieši tas dod vēlamo rezultātu.

Rozmarīna lietošana

Rozmarīns ir mūžzaļš krūms, kurš aug Vidusjūras reģionā un plaši tiek izmantots kā garšviela grieķu, itāļu un franču virtuvē. Svaigas un kaltētas, šī auga, jaunās lapas, piešķir ēdieniem neatkārtojamu garšu φρουτακια.

Rozmarīna ir savelkoša, asa un rūgtena garša, bet svaigajām lapām ir izteikti saldena smarža ar kampara, priedes un citrusaugļu notīm. Izkaltētajām lapām, smaržas gandrīz vai nav, bet ja lapas kaut mazliet saspiež vai salauž, tā uzreiz parādās stipra, patīkama smarža.

Vidusjūras valstīs, jau kopš seniem laikiem zināja par rozmarīna vērtīgajām īpašībām. Arī mūsdienās, rozmarīna ēterisko eļļu plaši pielieto bronhītu ārstēšanai ρουλετα, vannas ar rozmarīna ēterisko eļļu iesaka nervu sasprindzinājuma noņemšanai un depresijas ārstēšanai. Ir novērots, ka regulāra, rozmarīna lapu pievienošana ēdieniem kalpo kā profilaktisks līdzeklis pret saaukstēšanās slimībām.

Rozmarīna izmantošana.

Itāļu virtuvē rozmarīnu izmanto jebkura ēdienu pagatavošanā. Svaigas un kaltētas lapiņas pievieno zivju, gaļas un vistas gaļas ēdieniem, zupām un visām marinādēm καζινο. Rozmarīnu pievieno arī mērcēm un ar tā palīdzību aromatizē olīvu eļļu un etiķi.

Agrāk, rozmarīns, pie mums tika izmantots ļoti reti, toties tagad, to var iegādāties gandrīz jebkurā veikalā. Tas tiek pārdots gan samalts, gan lapu veidā, gan kaltēts, gan svaigs, podiņos. Rozmarīns ietilpst tik ļoti populāro “Provansas garšvielu” sastāvā, kā arī citos maisījumos, kurus tik ļoti ir iecienījušas mūsu saimnieces un kurus viņas izmanto dažādu ēdienu pagatavošanai: gaļas, sēņu, kāpostu, baklažānu, kartupeļu un zivju.

Ar kādām garšvielām sader rozmarīns?

Kulinārijā, rozmarīns nesaderēs ar jebkuru garšvielu. Parasti to neizmanto kopā ar lauru lapām, tāpēc, ka abu garšvielu garša un īpašības ir ļoti līdzīgas. Rozmarīna aromātu lieliski papildinās pētersīļi, to var izmantot kopā ar melnajiem pipariem, baziliku, majorānu un oregano.

Kā lietot rozmarīnu?

Loti daudzi cilvēki nezina, kā pareizi vajag izmantot rozmarīnu. Rozmarīns, no citām garšvielām atšķiras ar ļoti izteiktu, piesātinātu smaržu, tāpēc to ēdieniem vajag pievienot ļoti mazā daudzumā, parasti tā ir pavisam maza šķipsniņa kaltēto garšvielu vai mazs zariņš svaigo garšvielu. Garšvielu, ēdienam vajag pievienot gatavošanas beigās, ja pievienosiet ātrāk, tad ēdienam var parādīties rūgtena, nepatīkama piegarša.

Veselas, rozmarīna lapas ir līdzīgas egles skujām. Tās, katliņā ber mazliet ātrāk, lai tās paspēj uzbriest, sasmalcinātās rozmarīna lapas, pievieno pašās beigās.

Itāļu virtuves ēdieni, tajā skaitā arī salāti un mīkla, pieprasa, lai to pagatavošanā tiktu izmantotas šai valstij raksturīgās garšvielas, tajā skaitā arī rozmarīns.

Kā uzglabāt rozmarīnu?

Kaltēto rozmarīnu, vislabāk ir iegādāties, veselu lapu, nevis sasmalcinātu lapu izskatā. Vispareizākais rozmarīna uzglabāšanas veids – cieši noslēgtā, tumša stikla bundžā. Uzglabāšanas laiks – ne ilgāk par 12 mēnešiem. Sasmalcinātās lapas, vajag izmantot uzreiz, lai tās nepazaudē savu aromātu un garšu.

Svaigo rozmarīnu var uzglabāt polietilēna maisiņā vai hermētiski noslēgtā traukā, ledusskapī. Tā uzglabājot, rozmarīns, ir spējīgs, diezgan ilgi saglabāt savu aromātu.

Rozmarīnu nav grūti izaudzēt arī mājas apstākļos, tad svaigās garšvielas lapas, jums būs pieejamas visu laiku. Vasarā, augs lieliski attīstās dārzā, bet ziemā tam laukā ir par aukstu, tāpēc to ar visu puķu podu vajag pārcelt uz mājām un novietot uz loga dienvidu pusē.

Vēja enerģija

Tāpat kā saules enerģija, arī vēja enerģija ir visstraujāk augošais enerģijas avots pasaulē. Izmantojot šo atjaunojamās enerģijas avotu, mēs cenšamies arvien vairāk izvairīties no atkarības pēc fosilā kurināmā, piemēram, oglēm, naftas un gāzes apstrādes. Nākamā desmitgadē centieni ieviest tikai atjaunojamās enerģijas avotus ir lielākais mērķis cilvēcei totalizatori. Šāda enerģija nerada piesārņojumu atmosfērā un neveicina siltumnīcas efektu totalizatori. Taču šie jaunie enerģijas avoti ir dārgi, tāpēc pētnieki cenšas risināt šo problēmu, attīstot lētāku enerģijas padevi uzņēmumiem, kā arī katrai privātpersonai.

Kā jau katrai lietai, arī vēja enerģijai var nosaukt savas priekšrocības un trūkumus. Lai pārliecinātos, vai vēja enerģija būs izdevīgākais alternatīvās enerģijas resurss, izlasi šo rakstu, apskatot visus plusus un mīnusus.

Vēja enerģijas sniegtās priekšrocības

1. Tīrs avots
Vēja enerģijas ražošana nerada nekādu piesārņojumu, salīdzinājumā no piesārņojuma, kāds rodas, ražojot enerģiju ar ogļu vai naftas resursiem. Šo enerģiju mēdz saukt par zaļo enerģiju, jo tā ir pilnībā dabīga.

2. Atjaunojami resursi
Vējš ir bez maksas – tas neprasa nekādus papildus faktorus, lai iegūtu enerģiju. Zemes rotācijas rezultātā veidojas vējš, un tik ilgi, cik viņš pastāvēs, tik ilgi mēs būsim nodrošināti ar enerģiju. Tas nekad nebeigsies, kas, piemēram, draud lielajiem naftas un ogļu resursiem. Vēja enerģijas izmaksas ar gadiem samazinās un tā kļūst populārāka vispārējā populācijā, tāpēc solās būt vēl lētāka. Ātri vien tiks atgūtas izmaksas, ja ilgtermiņā vēlaties uzstādīt vēja turbīnu.

3. Efektīvas izmaksas
Vēja turbīnas sniedz enerģiju daudz mājām, kas ir tuvākā apkārtnē. Katrai mājsaimniecībai nav nepieciešama sava personīgā turbīna. Vēja enerģiju piedāvā daudz kompānijas, tāpēc par uzstādīšanu un turbīnu apkopi pašiem iedzīvotājiem nav jādomā. Īpaši reģionos, kas ir tuvu pie jūras vai okeāna, šīs vēja turbīnas sniedz lielu efektivitāti, jo nav jāizmanto citi alternatīvi enerģijas avoti. Jo patstāvīgākas vēja plūsmas ir reģionā, kur uzstādīta turbīna, jo enerģijas plūsma notiek vienmērīgāka un izmaksas solās samazināties.

4. Papildus samaksa zemes īpašniekiem
Zemes īpašnieki, kas īrē platību vēja turbīnu uzstādīšanai, saņem lielas naudas summas no valsts. Dažos gadījumos, zemes īpašniekam tiek piešķirta bez maksas enerģijas pievade viņa mājsaimniecībai. Vēja ģeneratori aizņem lielas platības, tāpēc ir izdevīgi īrēt savu zemi šādam mērķim.

5. Strauja izaugsme un milzīgs potenciāls
Vēja enerģija ir piedzīvojusi milzīgu izaugsmi pēdējo desmit gadu laikā. Saskaņā ar ASV Enerģētikas departamenta datiem, enerģijas jauda ir palielinājusies vidēji par 30 procentiem katru gadu. Šobrīd vēja enerģija veido aptuveni 2,5 procentus no kopējā pasaules elektroenerģijas daudzuma.

Vēja enerģijas lielākie trūkumi

1. Izturība
Vēl joprojām nav pilnībā iespēja ražot vēja enerģiju ar 100% jaudu. Šobrīd turbīnas darbojas aptuveni ar 30 procentu jaudu. Gadījumā, ja laika apstākļi nav par labu, vēja turbīnas nespēj darboties un uzņēmumi var nesaņemt nepieciešamo enerģiju. Arī nopietnas vētras vai ļoti spēcīgs vējš var nodarīt kaitējumu turbīnā, it īpaši, ja tās pārsteidz negaiss ar zibeni.

2. Troksnis un vizuālais piesārņojums
Ja vēja turbīnas ir pārāk tuvu kādai saimniecībai, tad radītais troksnis var nelabvēlīgi ietekmēt ikdienas dzīvi. Skaņas stiprums var sasniegt no 50 līdz 60 decibeliem. Daži cilvēki uzskata, ka šādas turbīnas padara vizuālu piesārņojumu apkārtnei, jo tie ir lieli agregāti, kas bojā ainavu.

3. Dārga izveide un uzstādīšana
Vēja turbīnas un tās sastāvošie materiāli, kas nepieciešami būvēšanā, ir ļoti dārgi. Lai gan tas ilgu gadu laikā atmaksājas, tomēr pirmais brīdis, kad jādomā par uzstādīšanu, var sanākt ļoti liels finansiālais risks.

4. Drošība
Spēcīgas vētras un stiprs vējš var bojāt turbīnas asmeņus. Asmens var būt liels apdraudējums tiem cilvēkiem, kas strādā vai dzīvo turbīnu tuvumā. Tie ir ļoti smagi kazino spēles bezmaksas, tādējādi var izdemolēt mājas, nerunājot par cilvēka dzīvību.

Paldies musu Eiropas Draugiem!

Jaunākie teleskopi, kas ļauj iepazīt kosmosu vēl labāk

Šobrīd ir sācies pilnīgs astroloģijas jaunatklājumu laikmets, pateicoties vēl nepieredzētai lielo teleskopu celtniecībai, kas izgaismo tumšo Visuma telpu, Saules sistēmu un citas mistērijas. Skats no Zemes uz kosmosu vienmēr ir bijis samērā skaidrs, ja neskaita mākoņainu laiku un gaismas atmosfēras piesārņojumu. Pirmie iespaidīgie teleskopi, kas tika atklāti jau 1600. gados uz uzlabojuši planšete mūsu iespējas izpētīt debesu ķermeņus. Teleskopu būvniecība pieņem jaunus apjomus un tai tiek veltīti plaši zinātniski pētījumi un miljardu dolāru vērti projekti. Jaunajiem teleskopiem tiek izmantotas iespaidīgas adaptīvās optikas iekārtas, milzīgi spoguļi un citi triki, lai saredzētu arvien dziļāk kosmosa dzīlēs. Šobrīd lielākais zinātniskais teleskops izmanto spoguļus 10 metru diametrā. Ar plašām datoru grafikām tiek koriģēti un kontrolēti attēlu kropļojumi reālajā laikā.

Daudzi no jaunākajiem teleskopiem, kas tiek ražoti, vēl nebūs gatavi līdz pat 2020. gadam, jo vēl joprojām saskaras ar neveiksmēm pētniecības projektos. Nosaukšu plānotos pētniecības objektus, kuri tiek būvēti nākamai desmitgadei.

1. Trīsdesmit metru teleskops (Havai)
Teleskopa nosaukums runā pats par sevi. Tā spoguļi būs trīskārši lielāki, salīdzinot kādi tiek izmantot šobrīd, ļaujot zinātniekiem redzēt gaismu no tālāka un blāvāka objekta nekā jebkad agrāk. Šis projekts sācis attīstīties jau 1990. gadā. Tas sastāvēs no 12 citiem milzīgiem teleskopiem. Vietējie iedzīvotāji iebilst pret šāda giganta celtniecību, un protestanti pat apturējuši celtniecību uz kādu laiku, taču tas ticis atjaunots. Ar šo teleskopu tiek cerēts izgaismot arvien tālākas kosmosa telpas, atklāt citas planētas un meklēt dzīvības iespējamību arī uz citām virsmām.

2. Eiropas īpaši lielais teleskops (Čīle)
Teleskopa celtniecība uzsākta būvēt 2014. gadā, kas notiek sadarbībā ar Eiropas Dienvidu observatoriju La Silla un Paranal. Tā konstrukcijas tiek veidotas Atakamas tuksnesī, Čīlē, kas ir sausākā vieta uz zemes. Tur praktiski pilnībā nav nogulsnes, veģetācijas un nekāds gaismas piesārņojums, kas nerada nekādu papildus piesārņojumu arī atmosfērā. Tiek plānots, ka šo teleskopu pabeigs 2022. gadā, kas būs lielākais teleskops uz Zemes ar galveno spoguli, kas pletīsies vairāk kā 39 metru diametrā. Plānots, ka šis teleskops izgaismos kosmosu par 13 reizēm vairāk kā šobrīd spēcīgākie teleskopi.

3. Lielais Sinoptisko pētījumu teleskops (Čīle)
Šī teleskopa izveidei galvenais mērķis netiek likts uz spoguļu diametru palielināšanu. Šim teleskopam diametrs būs 8,4 metri, kas joprojām skaitās pietiekami liels. Taču galvenais aspekts ir paaugstināt darbības jomu un ātrumu. Tas tiek veidots, lai skenētu nakts debesis, nevis koncentrēties uz atsevišķiem objektiem. Šai zinātniskajai digitālajai kamerai ir 3,2 miljardi pikseļi, kas sniedz iespēju uzņemt ļoti plašu redzeslauku. Šis tiek iecerēts kā kvalitatīvākais astronomijas teleskops, kas spēs apskatīt Visumu trīsdimensiju karšu veidā. Šo teleskopu plānots pabeigt 2022. gadā.

4. James Webb kosmiskais teleskops
James Webb teleskops ir NASA īpašums, kas tiks uzbūvēts līdz 2027. gadam. Tā uzbūvēšanai tiek iecerēts 8 miljardu ASV dolāru budžets. Šis ir nākošais tehnoloģiskais izgudrojums, ko NASA plāno uzbūvēt, pēc spēcīgā Habla teleskopa izbūves. Teleskops atradīsies orbītā, sniedzot datus ar tiešsaistes palīdzību. Teleskopu plānots novirzīt tādā attālumā, kāds līdz šim nav izpētīts – tas varētu būt apmēram pusotra miljona kilometru tālā orbītā. Pirmo palaišanu kosmosā plānots veikt 2018. gadā, taču pirmie 10 būs izmēģinājuma gadi, lai zinātu, kas vēl jāuzlabo. Galvenā spoguļa diametrs ir 6,4 metrus plats, kas sastāv no 18 atsevišķiem spoguļiem.

Cik tālu ir attīstījusies cilvēku reģenerācija?

Reģenerācija bioloģijā, ir spēja atkopties no fiziska audu bojājuma, ķermenim darbojoties kā pašremontētājam. Perfekts reģenerācijas piemērs ir zaudētu ķermeņu daļu, kaulu un citu orgānu ataudzēšana, atgriežot to sākotnējo izskatu un funkciju. Visām dzīvajām būtnēm piemīt vairāk vai mazāk attīstītas reģenerācijas spējas, jeb eiro džekpots. Lai labāk iedziļinātos jautājuma kontekstā, dzīvniekus, atkarīgi to reģenerācijas spējām, var iedalīt divās grupās: pirmā – dzīvniekos ar perfektām reģenerācijas spējām, kā sliekas, vai vairākas ķirzaku sugas, kuras zaudētu locekli var ataudzēt pilnībā, un otrā – radījumi, kuri reģenerējas līdz zināmai robežai. Cilvēki, un vairums pārējo dzīvnieku, pieder pie otrās grupas. Mūsu ķermenim ir ierobežotas spējas pašam ārstēt tā daļas, orgānus un kaulus. Mūsu mati un nagi aug, mūsu āda spēj atkopties no nelieliem bojājumiem. Pat bez ārējas iejaukšanās, bērni līdz 12 gadu vecumam, spēj ataudzēt pirkstu galus. Embriji mātes ķermenī ir spējīgi ataudzēt lielāko daļu no ķermeņa daļām. Tātad, ja daba mūs ir apveltījusi ar reģeneratīvām spējām mūža sākumā, vai ir iespējams saglabāt un pat paplašināt šīs spējas vēlāk mūžā?

Ieskatīsimies, kādi ir šobrīd aktuālie pētniecības darbi un nākotnē sagaidāmās tehnoloģijas cilvēku reģenerācijas laukā. Intriģējošs darbs notiek šūnu savstarpējo elektrisko signālu pētniecībā. Līdzīgi kā vieninieki un nullītes, kas šaudās apkārt mūsu datoru cietajos diskos, arī šūnas apmainās ar šādiem signāliem. Tiek uzskatīts, ka ar šādu signālu starpniecību, šūnas apmainās arī komandām dalīties un, kā zināms, šūnu dalīšanās ir ķermeņa daļu augšanas pašā pamatā. Tādēļ labāka izpratne par starpšūnu elektriskajiem signāliem var izrādīties kritiski nozīmīga ceļā uz plašākām cilvēku reģenerācijas spējām. Ja zinātniekiem izdosies atšifrēt šos signālus un manipulēt, ir iespējams, ka nākotnē varēsim vienkārši pavēlēt šūnām dalīties un ataudzēt zaudētu locekli.

Citas interesantas idejas pamatā ir zemas jaudas lāzeru atstātais iespaids uz audiem. Līdz šim veiktie eksperimenti ir uzrādījuši pozitīvus rezultātus žurku zobu daļējā reģenerācijā, bet pētnieki uzskata, ka ar šīs metodes palīdzību ir iespējams atjaunot arī citas ķermeņa daļās. Šajā pētījumā nodarbinātie zinātnieki ir atklājuši, kā zemas enerģijas gaisma, reaģējot ar šūnām, izstrādā reaktīvo skābekli, kas atkal iedarbojas uz, šūnu dalīšanās funkcijā piedalošos, molekulām. Pagaidām lielākā problēma ir tā, ka reaktīvais skābeklis vienlaicīgi arī kaitē audiem, tādēļ ir jāatrod atbilstoša deva, kas dotu pozitīvu efektu.

Noteikti visdaudzsološākie ir cilmju šūnu pētījumi. Cilmju šūnām ir apbrīnojams potenciāls attīstīties par daudzām dažādu tipu šūnām ķermenī agrā dzīvē. Papildus tam, daudzos audos, tās kalpo kā sava veida iekšējā remontdarbnīca, daloties bez ierobežojuma, aizstājot dažādu citu tipu šūnas, tik ilgi, cik vien to saimnieks, dzīvnieks, vai cilvēks, ir dzīvs. Pateicoties šīm unikālajām īpašībām, cilvēku cilmju šūnas spēj aizstāt šūnas, kuras ir bojātas trieka, mugurkaula bojājumu, apdegumos, muskuļu degradācijas, sirds slimībās, diabētā un artrīta pacientu ķermeņos. Saistībā ar tādām Rietumvalstu problēmām kā augstu vidējo iedzīvotāju vecumu un lielu skaitu iedzīvotāju ar liekā svara problēmām, par lielāko 21. gadsimta problēmu ir pieņemts uzskatīt sirds un asinsvadu saslimšanas. Pētījumos, ir demonstrēts, kā cilmju šūnas spēj atjaunot muskuļu, kaulu un cīpslu audus šūnas, reģenerējot bojātus sirds asinsvadus. Lai arī pēdējo pāris dekāžu laikā cilmju šūnu pētījumos ir sasniegtie rezultāti dod cerību, tie ir piedzīvojuši arī nopietnu, uz reliģiskiem motīviem balstītu, pretestību.

Enerģijas ieguve nākotnē

Vairums mūsdienās pasaulē saražotās enerģijas nāk no, pirms 65 miljoniem gadu senām, dzīvnieku un augu fosilijām. Šie fosiliju noguldījumi tiek iegūti tādu produktu kā naftas, ogļu un dabas gāzes formā. Tomēr, pieaugot mūsu atkarībai no šādas formas enerģijas, turpina pieaugt bažas par fosilo enerģijas rezervju izsīkšanu, jo šie krājumi atjaunojas ļoti lēni, un tos nav iespējams papildināt mākslīgi. Tāpat ir vairāki negatīvi efekti, kas rodas dedzinot šos netīros produktus – to izdedži nokļūst atmosfērā, veicina siltumnīcas efektu un paātrina globālo sasilšanu. Ņemot vērā šos apstākļus, alternatīvu enerģijas avotu meklēšana ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem zinātnē, ģeopolitikā un sabiedrībā kopumā. Un arī katram no mums vajag auto, lai varētu iebraukt nākotnē un kā gan bez vin koda pārbaude?

Starp fosilās degšanas enerģijas dabai draudzīgajām alternatīvām, atomenerģija sevi pieteica jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Tomēr tādi negadījumu dēļ kā Černobiļas reaktorā 1986. gadā, un radiācijas noplūde, pēc zemes trīces 2011. gadā, Fukošimas reaktorā, atomenerģija ir ieguvusi sliktu slavu, sabiedrība vairs to neuzskata par gana drošu un regulāri protestē pret plāniem būvēt jaunus reaktorus. Šīs reputācijas dēļ, pētniecības darbs šajā industrijā koncentrējas uz maksimāli drošu reaktoru izstrādi. Starp pagaidām izstrādātajiem konceptiem iekļaujas desmitiem un pat simtiem reižu mazāki reaktori, kuri, tā vietā, lai ar atomenerģiju apgādātu veselas pilsētas, tie uzturētu tikai vairākus pilsētas kvartālus. Tādi reaktori būtu vieglāk apkalpojami, kas, kopā ar vairākiem jaunievedumiem pasīvajās drošības sistēmās, palīdzētu izvairīties no radiācijas noplūdēm.

Tomēr atoma dzīlēs ir atrodama vēl labāka zaļās enerģijas alternatīva, bez bīstamo, radioaktīvo atkritumu riska – kodolsintēze. Ja spēsim labāk saprast un kontrolēti atdarināt procesus, kas notiek saplūstot divu atomu kodoliem, šī metode ļautu mums saražot iespaidīgu daudzumu videi draudzīgas enerģijas. Kamēr vairums uzskata, ka šo tehnoloģiju zelta laikmets ir gaidāms pēc 30 līdz 40 gadiem, ASV ieroču sistēmu ražotāja un aktīva kodolsintēzes pētnieciskā darba veicēja, Lockheed Martin zinātnieki ir optimistiskāk noskaņoti. Aizsardzības tehnoloģiju ražotājs šobrīd strādā pie neliela kodolsintēzes reaktora izveides, kam būtu pa spēkam saražot 100 megavatus enerģijas, kas ir pietiekoši Ventspils izmēra pilsētai, bet tā izmēri atļautu to ievietot traktora piekabē. Lockheed Martin inženieri sola pabeigt darbojošos prototipu 5 gadu laikā, bet pirmo komerciālo versiju pēc 10 gadiem.

Visdaudzsološākās ir tā saucamās kosmosā bāzētās enerģijas ieguves tehnoloģijas, kurās iekļaujas tādas metodes kā ūdeņraža ieguve uz Mēness un saules baterijas, kuras seko Saules gaismai pašas, lidojot zemā Zemes orbītā, un sūta iegūto enerģiju atpakaļ uz Zemi ar lāzera starpniecību. Lai arī uz šīs tehnoloģijas atrodas šūpuļa stadijā, NASA un ASV Jūras Pētniecības laboratorijas šobrīd iegulda šajās nozarēs, cerībā, ka spēs tās komercializēt 25 gadu tālā nākotnē.

Vēl viena intriģējoša metode, kura, sola nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu ir jau tur esošā slāpekļa dioksīda iegūšana no atmosfēras. Šis paņēmiens paredz notvert slāpekļa dioksīdu, atdalīt slāpekļa molekulas no ūdeņraža molekulām un lietot abus elementus, lai hidrokarbītu ražošanai – tai pat vielai, kas mūsdienās ir fosilo degvielu pamatā. Šis process dotu iespēju vienlaicīgi gan attīrīt atmosfēru no piesārņojuma, gan papildināt fosilās degvielas krājumus. Pēdējo gadu laikā, vairākas pētnieciskās grupas ir spērušas platus soļus šās tehnoloģijas attīstībā, tomēr vairums zinātnieku piekrīt, ka mūsdienu tehnoloģijas nav pietiekamas, lai varētu paredzēt šīs metodes plašu izmantošanu pārskatāmā nākotnē.